Kāds ir tavs hobijs?

Nakts, pūš stiprs “parastais” Latvijas vējš (tas kas pūš no ziemeļ-rietumiem), sejā sitas slapjā sniega paliekas, klusām traucos pa tumšu sānielu gar kuras malām stiepjās nomelnējuši betona žogi pār kuriem ka drūmi rēgi uz mani nolūkojas pamesto rūpnīcu stāvi, tālumā var dzirdēt kravas vilciena dimdoņu, kas ar vēja brāzmām paliek skaļākas, bet tad akal pieklust, lai agrieztos nākošajā brāzmā, kas iemet sejā vēl sauju ar slapjām pārslām. Raugoties debesīs domāju – ir tacu mīnusi, kāpēc tas slapjais draņķis gāžas lejā, vismaz sajūta ir ka ir mīnusi.

Pēc dažām minūtēm jau redzu savu nolūkoto vietu, kur varetu pievarēt melno stāvu, kas jau kādu bridi stiepās man blakām, padrupusi, nobružāta un apkrāsota ar kaut ko, kas kādam laikam ir atgādinājis grafiti, kādam, kam patīk sevi uzskatīt par mākslinieku. Beidzot esmu klāt, jāsāk kāpt nelielā pīlādzi, kas izstīdzējis aug blakām betona sētai. Cimdus negribās vilkt nost, jo koks arī ir saķepis ar vēja nesto, slapjo, sazin’ ko, tomēr novelku cimdus, nopurinu sniega paliekas uz sabāžu tos kabātās. Sals iekožas pirkstos tiklīdz esmu satvēris pīlādža zarus un rāpjos kokā lai varētu sasniegt drūmās sētas virspusi un beigās tikt uz tās, kur vēl pāris gadus atpakaļ gozējās sarūsējusi dzeloņdrāts, kas kā ezis uz visām pusēm spīlēja savas adatas, bet tagad tā ir prom un netraucē man nostāties uz sētas. Ilgi gan es te neuzkavēšos – vējš pieņemās spēkā un sniegs vēl aizvien tā arī nav līdz galam sasalis – nolecu lejā.

Steidzīgiem soļiem apstaigāju teritoriju meģinādams sasildīt rokas, kas vēlaiziven ir nosalušas. ieskatoties iekšā rūpnīcas vrakā tas nevieš lielu uzticību un nolemju rāpties uz jumta pa ārpusi. Pēc piecu minūšu skraidelēšanas pa teritoriju esmu pārliecinājies, ka ūdens necaurlaidīgo zābaku izvele ir bijusi pareiza, jo ne vienu reizi vien pamanījos ielūzt kādā nepārāk aizsalušā bedrē, kedas ar kurām būtu daudz vieglāk kāpt, jau sen būtu piesmēkis un nu jau būtu lāsteka, gribētos mājās, siltumā zem segas ar kastu tēju rokās. Beidzot mani meklējumi attaisnojas, un kādā no nostūriem atrodu ugunsdzēsēju kāpnes, kas, iespējams, varētu nogādāt uz augstākās ēkas jumta šajā teritorijā. Neliels ieskŗejiens, atspēriens pret padrupušajiem ķieģeļiem un es ieķeros parūsējušajās kāpnēs, kas sajusdamas mani skaļi ievaidas, it kā brīdinādamas – šoreiz izturēju, nākošās reizes iespējams nebūs. Cimdi rokās, nesalst. Sāku uzmanīgi rāpties augšup pa kāpnēm, kas vēlaizvien izrāda nepatiku pret mani, tomēr veiksmīgi sasniedzu jumtu, kas izskatās nekad nav bijis pabeigts, pat tad kad šī rūpnīca vēl strādāja padomju laikos. Jumtam pa vidu ir neliels tornītis, ko biju noskatījis no attāluma kā manu mērķi, tagad tas izkatās daudz augstāks, nesaniedzamāks. Pielādēju kabatas lukturīti un lenām lavos tornīša virzienā pārbaudīdams katru soli, paldies Dievam, paneļi jumtā vēl nav sadalījušies un manu svaru iztur bez ierunām. Esmu tornītī. Esmu sasniedzis mērķi, šoreiz tas nebija grūti, šoreiz vairāk traucēja tas sniegs, ne-sniegs, ko vējs bāza sejā, degunā, acīs un ausīs.

Izvelku Lango sviestmaizi ar lasi no mugursomas un notiesāju to, neteikšu ka tā man kā īpaši garšo, bet pirmajā kāpšanas reizē, tāda bija man līdzi, un visos kāpienos pirms šī. Te, tā sviestmaize garšo nesalīdzināmi labāk. Tagad ceļš mājup.

Mans hobijs? Apēst sviestmaizi celtņu vrakos, naktī, kad to pats vismazāk gaidi.

Iedvesmojos no kāda bloga (http://blog.sapnis.com/2009/01/12/un-kads-ir-tavs-hobijs/)

Un nē, nepārlasīju.

Par komentētājiem – priekā

Pārlasot N&N blogu radās doma kaut ko atbildēt – atbilde sanāca par garu.

rekur saite uz pašu rakstu:

http://blog.sapnis.com/2008/12/23/bloga-komentari-pec-8-ball-principa/

Cilvēkus uz zemeslodes var sadalīt vairakās grupās, neapgalvoshu, ka tās ir vienīgās, protams, var arī nedalīt:
1) cilvēki, kas nemaz nemāk lasīt, attiecīgi arī rakstīt nemāk – šī grupa tevi satrauc vizmazāk, jo tie nedz lasa, nedz komentē
2a) cilvēki, kas lasa, bet nesaprot, ko izlasa, jo nemāk valodu kādā tu raksti – parasti šie arī nekomentē
2b) cilvēki, kas lasa, bet nesaprot, ko izlasa, jo, jo nezinu kādēļ. un tad arī ieraksta to ko saprata, kas nav saistīts ar tēmu
3) cilvēki, kas izlasa, saprot, bet domā par kaut ko citu un tad ari iekomentē ko citu par ko domā – šie arī tevi satrauc
4) cilvēki, kas izlasa, saprot, un komentē kā nākas – šīs grupas pārstāvji tad arī tevi interesē
5) cilvēki, kas izlasa rakstu, pieņem tavas domas par savējām un stavot un krītot aizstāv autora viedokli – šī grupa, lai cik glaimojoša, tomēr nevajadzētu tevi interesēt
6) cilvēki, kas, nezināmu iemeslu dēļ, vienkārši gānās kur pagadās – bez komentāra

Sanāca sadalījums 6 grupās, attiecīgi 36% komentāru vajadzētu būt pa tēmai un kaut cik jēdzigiem. Zemā aliterācijas līmeņa dēļ to ciparu vēl var palielināt līdz kādiem 50% – un rezultāts – nu tā apmēram ir – 50% normālu (kaut cik, jo ieskaitam arī “līdējus”) komentāru.

How hard is to be cool?

Well, there are certain group op people whos habbit is to point their elbows out of the car windows, so they look cool, they sit musculine. I have seen some extreme cases of “be col, be musculine”, like this morning, it is +3 celsius out there and Volvo is driving along with all the windows lowered and 3 pointy elbows out of the windows, first two in the front set smile on my face, but 3rd – i started to laugh – imagine – rear door window, just lowers partly, so called, children safety, so they cannot jump/fall out while you are driving and your kids are safely in their childern seat strapped to it with 5 point seatbelt, so this guy sits there, with window partly lowered and elbow sticking out, try that – you will see how uncomfy that is. And so – sunburn in summer, chronic pain from winter – but one must be cool, must sit musculine.

Life’s good, huh?

while whalking to along the street i noticed  large cardboard box with writing on it – Life’s good – 42″ TV. so I wonder is it so?

• Life’s good – 42″ LCD TV
• Life’s grate – 50″ LCD TV
• Life could not be better – 60″ LCD TV
• Life could be better – 37″ LCD TV
• Life sucks – 20″ LCD TV

And what if i dont have TV, what then they will write on the cardboard box? And to whoom are these writings? To boms, to choose cardboard housing for cold and harsh Latvian winter?

I drive Honda

Well, i am not. But there are people who do and say – well Honda is Japanese BMW, Honda Accord is Japanese Mercedes S class, Toyota is Japananese WV, Mitsubishi is something else and, and etc. That makes me wonder – why there are so many wanabees, but allmost no real conteders. Just some cars stand out of the croud, just some cars from Japanese manufacturers make this “WOW” effect, and just some of those does not deminish after 1 or 2 years. Like Mazda 6 was – oh, nice car. But after 2 years – that is the usual Mazda, after facelift, new model, it is still same car, it is not a head turner.

Subaru made their latest generation Legacy/Ouback model a real belle and after 3 years it is still nice looking car, it has not deminshed as average gray mass of crappy cars that drive around. That car have stype on its own, like Merc, like Beemers, some Audis, but still, there are much wanabees that fight each other with 20L more storage space in back, more plastic gadgets for cups that will break off eventualy or start to make noises. Why nobody cares what they are buying?

Parents talk to your childern

Over the years there are  unending voice of, well, someone, who repeats over and over again – parents talk to your childer about <place anything here>. And anything implies sex, drugs, law, filesharing, relationships, religion etc. So, dear parents, just talk to your children, about everything important and not so important, talk to your children and to each other.

Parents, talk to your children

picture from xkcd.com

focus recompose – vai tiešām tik labi?

Fotografējot ar ar vien gaišākiem u gaišākiem objektīviem saskaros ar problēmu – bildes nav skatāmas, tās vienmēr ir “out of focus” kas ir ļoti nepatīkami, jo tik daudz labas bildes ir sabojātas. Līdz beidzot neizturēju un meklēju atbildi, lūk kur to es atradu

http://visual-vacations.com/Photography/focus-recompose_sucks.htm

well.. it sucks..

magic drainpipe

Well, i got one.

Tie, kas zina, kas tas ir var mani apsveikt, tie kas nezin, var pievienoties apsveicējiem.
Esmu ljoti priecīgs par pirkumu, lai gan tā dēļ nācās atlikt visus citus pirkumus, par kuriem bija domāts un sapņots, bet ierīce, domāju, atsver to visu.

WiFi pieslēguma izmantošana

Ja tu ej un redzi – brīvi pieejams bezvadu pieejas punkts, bez kādas aizsardzības, bez parolēm, nezkādām tur atslēgām, vienkārši pieslēdzies un lieto. Vai šāda pieslēgšanās ir zagšana?

Informāciju par to kā aizsargāt savu AP ir pieejama turpat vai uz katra stūra, pat lietotāja rokasgrāmatā ir rakstīts, kā aizsargāt, bet daudzi to nedara. Viņi to nedara tāpēc, ka grib lai citi cilvēki, kam tas ir vajadzīgs, varētu tikt pie interneta resursiem, vai vienkārši viņiem tas nerūp, tad kā ir, vai izmantot cilvēku laipnību, kas atļauj izmantot viņu resursus ir noziegums? Vai vienkārši – cilvēka laipnības izmantošana?

No pain, no gain

Pavisiam vienkārši, neko nedosi, neko nesaņemsi. Par ko iet runa? Par parastiem datoriem, dzelžiem un dažādiem OS. Jautāsiet kur ir probēma? (Ja nejautāsiet, tad tālāk varat nelasīt, jo tur būs atbilde.) Tad atbilde ir šāda – cik tu samaksāji par OS to arī dabū – samaksāji par Windblows macnuggets – tad to arī dabūji – 12 gadi windows – tāpēc arī tik daudz vietas vajag, tik daudz atmiņas vajag un tik nenormāli daudz viskaut kā cita vajag, un tas viss strādā/nestrādā tādā interesantā manierē. WindowsXP – laimes luteklis pēdējā laikā – tik daudz labu vārdu par šo Windblows versiju nebiju dzirdējis/lasījis/ievērojis, bet arī tikai 6 -7 gadi windblows tur iekšā mīt, ari maksā mazāk.  Mac? Ha! Normāli sataisīts BSD. Protams, tas nav viss, kas tur ir. Tur ir ielikts viss ko tiesas ceļā sanāca nogriezt M$ (un otrādi) un pieradīt, ka tā ir autentiska Mac iespēja, lietojums un ka M$ to nedrīkst izmantot, kā arī neviens cits nedrīkst. Deviņdesmitie bija pārsātināti ar tiesas prāvām, kas kam pieder un ko kas drīkst izmantot – visi bija iesūdzējuši tiesā visus. Mac ir labs, pārdomāts, ja vajag kādu savietojamību, tad tā tiek sataisīta, pārbaudīta un strādā. Līdzīgi kā linux, 32 bitu lietojumi strādā 64 bitu sistēmās, kas nav vienkārši x86 32 bitu un x86 64 bitu, bet gan pilnīgi cita arhitektūra, līdzīgi kā MIPS, Power, Alpha u.c. Toties par Mac ir jāmaksā, tu nevari aiziet uz veikalu un nopirkt Mac par sveistmaizi un saukt to cildeni par crapintosh, vienmēr būs piestrādāts pie dizaina pie dzelžiem kas ir izmantoti. Attiecīgi arī pozitīvās lietojamības atsauksmes, par to cik ērti, ātri un efektīvi var paveik dažādas lietas.

Linux? Dzīves pabērns. Linux ir tiem, kas saprot, ka negrib maksāt par n+1 gadu windows, bet uzskata ka tiem nav vajadzigs Apple “pieskāriens”. Te visu var izdarīt, visu var dabut gatavu, ja pats nemāki, tad esi gatavs samaksāt kādam, kas māk darīt, vai arī esi gatavs mācities, tērēt laiku un attiecīgi naudu. Tātad, atgriežos pie vecās labās patiesības – dabūsi to, par ko tu maksā.

P.s. Jūs taču veikalā pārdevējai nesakat – es šodien par maizi un pienu nemaksāšu – paskatieties, kāds iepakojums un bez šokolādes, tas taču nekam neder, būs ar šokolādi, varbut samaksāšu.