h1

Resnīši

maijs 3, 2012

Skatījos raidījumu par resnīšiem, kas cīnās par savām tiesībām būt resniem. Hmm. Kā tad īsti ir. Lieli kauli? Kaut kas cits liels? Sver 120, svars pieaug uz 140… Kauli palika smagāki? Nez nez. Varbūt tā arī pateikt – resns? Dīvaini.

h1

Brīvā otrdiena

maijs 2, 2012

Vakardien bija valsts svētki, brīvdiena. Svētki laikam bija “Brīvā otrdiena” – neko nedarīju. Kāds pat bija izslēdzis ziedputekšņus, vismaz uz bridi tā likās. Šodien viss pavecam, tek.

h1

Līdzīgie

maijs 1, 2012

Šodien ievēroju divus cilvēkus kas nāca man pretī – sieviete un vīrietis, itkā nekas īpašs, tā teikt, kas tur liels, pārītis izgājis siltajā, pēdējā aprīļa dienā pastaigāties, pirms  svētkiem (laikam brīvā otrdiena ir svētki), bet tas kas piesaistīja uzmanību bija to ģērbšanās stils.

Sāksim ar sievieti – eleganti ģērbusies, varbūt vairāk uz svētku pusi vilka, jo tik augstiem papēžiem iziet pastaigāties, vajadzētu būt pašnāvībai, glītās mežģīņu zeķubiksēs glītā kleitiņā ar smuki sataisītiem matiem. Paskaties un nodomā – gaumīgi, vai šai dienas daļai piemēroti, bet tīri nekas.

Tagad karta vīriešu dzimuma cilvēka aprakstam. Tātad, iešķūcenēs, silts taču, plīša sporta bikses ar strīpiņu, bet bez strīpiņas, kas izskatījās vairāk pēc Maksimas XXX Optima līnijas, jāatzīmē, ka gaumīgi gaiši pelēkā krāsā ar melniem raibumiņiem, gaumīgi kombinētas ar tirgus izcelsmes zīmola t-krekliņu.

Pāris ieradās gaumīgā Pegueot komerctransporta nodaļas brīnumā. Kas zin, varbūt tiešām īstenais auto markas nosaukums ir dienesta, tāpēc to vienkārši ignorēšu.

h1

Šodienas šis un tas

aprīlis 30, 2012

Ja nu kāds tomēr lasa vēl šo pilnīgi aizmirsto lapeli (nu jau vairs nav tik ļoti aizmirsta, bet tomēr visai pamesta) tad nu re, prātā ienāca doma padalīties ar iespaidiem vienkārši par šodienu vai vakardienu, atkarībā, kad tiks atrasts tas brīvais brīdis, kad var paņemt, paplēst papīru, pasēdēt mierīgi un atsaukt atmiņā šīs dienas notikumus.

h1

rfc-ignorant-org-ignorant.org

aprīlis 12, 2010

there are 3 tons of mail servers out there and my experience shows that that close to 50% of then are not configured properly, as result, spam industry flourishes. Because it is not possible to set up checks that, if every single mail server should have been set, could be set and large  amounts of spam just dropped due to incompatibility.

And results are, there appear even more and more mail servers that are configured improperly, that have wrong settings set etc. And all that, just because almighty RFCs are written mostly as suggestions, even if they are not, they are and people just tend to ignore them. Sorry not people, but RFC-ignorant administrators. And there is very neat page that checks for RFC compliance of those domains. Now there is a hitch – if administrator is ignoring RFC why can’t he ignore rfc-ignorant.org listings too? And they are.

So, if someone who have almighty powers of mail server configuration – read RFC, how your server should be configured, to what you have to reply, and what and where you have to set up. There is endless list of requirements, that all can be done and should be done.

The result will be reduction of spam, since MTAs could be set to strictly comply with RFC, and spammers just wont be able to send out spam e-mails.

well.. just a thought.

h1

Spamassassin gone mad?

janvāris 5, 2010

Well, no, custom rules that are added from some rule-set just gone bad 🙂 why? Simple, rule named FH_DATE_PAST_20XX just do not cut it for year 2010 emails, as result 3,19 is added to spam score, hence, nearly all e-mails are marked as spam, or worse, as high ranking spam. And we all know what we usually do with spam with high marks. Just removing that (or giving different score) will solve the problem. But simple ruleset upgrade will help too.

h1

You and your privacy

novembris 24, 2009

From time to time i stumble upon women who are very secretive about their age weight etc. some are not, but most are, thus, women are secretive about personal information, and wont tell you any of that if asked directly, but if you follow what they are saying, making notes, writing in blog then you can came up with pearls where they themselves put that information up, but in a very unsuspecting way, without noticing what they just did. I am writing this because i was reading blog of a lady i do not  know anything about but that she is good at planning look&feel and i value her opinion, and the she thinks – how long it will take for her to drink herself if she was a dried tea leaves. And here it goes – 53kg of tea she will drink in 10,9 years. Well at least i read it this way: wondering how long it will take me to drink 53 kg of tea. Obviously she made it a bit longer and made blog post out of it. Maybe that is the reason i write rarely in here. Maybe this is the reason i am where i am and not somewhere else where i am not but would like to be.

Privacy – it is very slippery, because from time to time you just reveal things you might not want to. And that is not just about women it is about all who area secretive about something and are able to communicate. And it is not just about “top secret” secrets like weight, but same way a lot of information can be revealed just by asking right questions and approximating the answers you get. New products, policy changes of big enterprise and security goes as if never existed.

Post i am talking about is here:  http://www.obso1337.org/2009/how-much-tea/

h1

The Internet

februāris 13, 2009

Ļoti bieži dažādās CSI-FI filmās un dažādos attēojumos internets tiek attēlots kā vide, kurā kaut kas dzīvo, uztrās, vide, kas attīstās Apmēram, kā pasakās apraksta kādu eksotisku, vēl nekad neredzētu, pasauli. Nereti stastopams pat mīts – ka tur mīt kāds saprāts.

Es domāju, ka internets nav dzīvs, to nevar salīdzināt ar organismu vai jebko dzīvu, tie ir vadi un precīzi kalibrēti elektriskie signāli, serveri, kas sakrauti kaudzēs stāv tiem piemērotās un ne tik  piemērotās telpās un cilvēki, kas pieskata, lai tie turpinātu funkcionēt, sūtīt un sagabāt šos signālus.

Un šī spārnotā frāze “Es tagad esmu internetā!” liekās tik amizanta un bezjēdzīga. Internets ir digitāls ar kvadrātainiem signāliem. Mēs, pasaule kurā dzivojam ir analoga. Ierīces, kas strādā izmantojot digitālos datus rada analoguma ilūziju

h1

Kāds ir tavs hobijs?

janvāris 13, 2009

Nakts, pūš stiprs “parastais” Latvijas vējš (tas kas pūš no ziemeļ-rietumiem), sejā sitas slapjā sniega paliekas, klusām traucos pa tumšu sānielu gar kuras malām stiepjās nomelnējuši betona žogi pār kuriem ka drūmi rēgi uz mani nolūkojas pamesto rūpnīcu stāvi, tālumā var dzirdēt kravas vilciena dimdoņu, kas ar vēja brāzmām paliek skaļākas, bet tad akal pieklust, lai agrieztos nākošajā brāzmā, kas iemet sejā vēl sauju ar slapjām pārslām. Raugoties debesīs domāju – ir tacu mīnusi, kāpēc tas slapjais draņķis gāžas lejā, vismaz sajūta ir ka ir mīnusi.

Pēc dažām minūtēm jau redzu savu nolūkoto vietu, kur varetu pievarēt melno stāvu, kas jau kādu bridi stiepās man blakām, padrupusi, nobružāta un apkrāsota ar kaut ko, kas kādam laikam ir atgādinājis grafiti, kādam, kam patīk sevi uzskatīt par mākslinieku. Beidzot esmu klāt, jāsāk kāpt nelielā pīlādzi, kas izstīdzējis aug blakām betona sētai. Cimdus negribās vilkt nost, jo koks arī ir saķepis ar vēja nesto, slapjo, sazin’ ko, tomēr novelku cimdus, nopurinu sniega paliekas uz sabāžu tos kabātās. Sals iekožas pirkstos tiklīdz esmu satvēris pīlādža zarus un rāpjos kokā lai varētu sasniegt drūmās sētas virspusi un beigās tikt uz tās, kur vēl pāris gadus atpakaļ gozējās sarūsējusi dzeloņdrāts, kas kā ezis uz visām pusēm spīlēja savas adatas, bet tagad tā ir prom un netraucē man nostāties uz sētas. Ilgi gan es te neuzkavēšos – vējš pieņemās spēkā un sniegs vēl aizvien tā arī nav līdz galam sasalis – nolecu lejā.

Steidzīgiem soļiem apstaigāju teritoriju meģinādams sasildīt rokas, kas vēlaiziven ir nosalušas. ieskatoties iekšā rūpnīcas vrakā tas nevieš lielu uzticību un nolemju rāpties uz jumta pa ārpusi. Pēc piecu minūšu skraidelēšanas pa teritoriju esmu pārliecinājies, ka ūdens necaurlaidīgo zābaku izvele ir bijusi pareiza, jo ne vienu reizi vien pamanījos ielūzt kādā nepārāk aizsalušā bedrē, kedas ar kurām būtu daudz vieglāk kāpt, jau sen būtu piesmēkis un nu jau būtu lāsteka, gribētos mājās, siltumā zem segas ar kastu tēju rokās. Beidzot mani meklējumi attaisnojas, un kādā no nostūriem atrodu ugunsdzēsēju kāpnes, kas, iespējams, varētu nogādāt uz augstākās ēkas jumta šajā teritorijā. Neliels ieskŗejiens, atspēriens pret padrupušajiem ķieģeļiem un es ieķeros parūsējušajās kāpnēs, kas sajusdamas mani skaļi ievaidas, it kā brīdinādamas – šoreiz izturēju, nākošās reizes iespējams nebūs. Cimdi rokās, nesalst. Sāku uzmanīgi rāpties augšup pa kāpnēm, kas vēlaizvien izrāda nepatiku pret mani, tomēr veiksmīgi sasniedzu jumtu, kas izskatās nekad nav bijis pabeigts, pat tad kad šī rūpnīca vēl strādāja padomju laikos. Jumtam pa vidu ir neliels tornītis, ko biju noskatījis no attāluma kā manu mērķi, tagad tas izkatās daudz augstāks, nesaniedzamāks. Pielādēju kabatas lukturīti un lenām lavos tornīša virzienā pārbaudīdams katru soli, paldies Dievam, paneļi jumtā vēl nav sadalījušies un manu svaru iztur bez ierunām. Esmu tornītī. Esmu sasniedzis mērķi, šoreiz tas nebija grūti, šoreiz vairāk traucēja tas sniegs, ne-sniegs, ko vējs bāza sejā, degunā, acīs un ausīs.

Izvelku Lango sviestmaizi ar lasi no mugursomas un notiesāju to, neteikšu ka tā man kā īpaši garšo, bet pirmajā kāpšanas reizē, tāda bija man līdzi, un visos kāpienos pirms šī. Te, tā sviestmaize garšo nesalīdzināmi labāk. Tagad ceļš mājup.

Mans hobijs? Apēst sviestmaizi celtņu vrakos, naktī, kad to pats vismazāk gaidi.

Iedvesmojos no kāda bloga (http://blog.sapnis.com/2009/01/12/un-kads-ir-tavs-hobijs/)

Un nē, nepārlasīju.

h1

Vista beta 3 a.k.a. Windows 7 beta1

janvāris 13, 2009

Pavisam nesen Microsoft paziņoja par jauna windows nākšanu šajā pasaulē, kas, protams, vienmēr ir patīkams notikums, jo parādās jaunas iespējas, un jauni veidi kā darīt vecās lietas efektīvāk, citreiz gan nedaudz samudžināti, bet pārsvarā, tas tikai pieraduma spēks.

Iepazistieties, Windows Vista beta3, plašakām tautas massām pazīstams arī kā Windows 7, kad iznāks stabila versija. Te nu redzam, Microsfot korporācija saglabā tradīciju un izmanto jau tik pierasto – programmai vārds, kad tā ir izstrādes stadijā, bet pēc nākšanas pasaulē paliek vien cipariņš, kas īsti nevienam neko neizsaka.

Kāpēc es rakstu tā kā rakstu? Tāpēc ka pirms Vistas (tas kas windows) iznākšanas “Supermīkstie” tā kārtigi “nozīmējās” kas jauns būs un beigās bija UAC, bet tagad izskatās ka tomēr kaut kādi uzlabojumi būs, nevis kā kārtigā beta versijā gānīsies pa visu ekrānu un noēdīs visus iespējamos resursus.

Un vēl – varbut Mikrosoft varētu vienkārši iet Apple ceļu paņemot BDS kā pamatu un uz tā uzbūvējot savu Microsoft WidnowsBSD? Jo cik šobrīd redzu – tas vienkārši kopē no MacOS X dažādas iespējas. Tikai kad paradīsies Mikrosoft Spaces?