No pain, no gain

Pavisiam vienkārši, neko nedosi, neko nesaņemsi. Par ko iet runa? Par parastiem datoriem, dzelžiem un dažādiem OS. Jautāsiet kur ir probēma? (Ja nejautāsiet, tad tālāk varat nelasīt, jo tur būs atbilde.) Tad atbilde ir šāda - cik tu samaksāji par OS to arī dabū - samaksāji par Windblows macnuggets - tad to arī dabūji - 12 gadi windows - tāpēc arī tik daudz vietas vajag, tik daudz atmiņas vajag un tik nenormāli daudz viskaut kā cita vajag, un tas viss strādā/nestrādā tādā interesantā manierē. WindowsXP - laimes luteklis pēdējā laikā - tik daudz labu vārdu par šo Windblows versiju nebiju dzirdējis/lasījis/ievērojis, bet arī tikai 6 -7 gadi windblows tur iekšā mīt, ari maksā mazāk.  Mac? Ha! Normāli sataisīts BSD. Protams, tas nav viss, kas tur ir. Tur ir ielikts viss ko tiesas ceļā sanāca nogriezt M$ (un otrādi) un pieradīt, ka tā ir autentiska Mac iespēja, lietojums un ka M$ to nedrīkst izmantot, kā arī neviens cits nedrīkst. Deviņdesmitie bija pārsātināti ar tiesas prāvām, kas kam pieder un ko kas drīkst izmantot - visi bija iesūdzējuši tiesā visus. Mac ir labs, pārdomāts, ja vajag kādu savietojamību, tad tā tiek sataisīta, pārbaudīta un strādā. Līdzīgi kā linux, 32 bitu lietojumi strādā 64 bitu sistēmās, kas nav vienkārši x86 32 bitu un x86 64 bitu, bet gan pilnīgi cita arhitektūra, līdzīgi kā MIPS, Power, Alpha u.c. Toties par Mac ir jāmaksā, tu nevari aiziet uz veikalu un nopirkt Mac par sveistmaizi un saukt to cildeni par crapintosh, vienmēr būs piestrādāts pie dizaina pie dzelžiem kas ir izmantoti. Attiecīgi arī pozitīvās lietojamības atsauksmes, par to cik ērti, ātri un efektīvi var paveik dažādas lietas.

Linux? Dzīves pabērns. Linux ir tiem, kas saprot, ka negrib maksāt par n+1 gadu windows, bet uzskata ka tiem nav vajadzigs Apple “pieskāriens”. Te visu var izdarīt, visu var dabut gatavu, ja pats nemāki, tad esi gatavs samaksāt kādam, kas māk darīt, vai arī esi gatavs mācities, tērēt laiku un attiecīgi naudu. Tātad, atgriežos pie vecās labās patiesības - dabūsi to, par ko tu maksā.

P.s. Jūs taču veikalā pārdevējai nesakat - es šodien par maizi un pienu nemaksāšu - paskatieties, kāds iepakojums un bez šokolādes, tas taču nekam neder, būs ar šokolādi, varbut samaksāšu.

Puķes

Puķes ir maitas - tās nevar vinekārši augt, tām vajag kaut kādu vidi, vajag lai kāds par tām rūpējas, ja rūpējas par daudz - tās ir pagalam, rūpējas par maz, tās ir pagalam, ja rūpējas nepietiekami, tās nīkuļo, ja puķes mīl, tad esi jocīgs, un vispār latviski nemāki runāt, jo puķes nav dzīvas (vismaz valodnieki tā domā, nu vismaz es domāju ka valodnieki tā domā), tās var tikai patikt. Ja patīk par daudz, un ļauj tām augt tāpat - tās ir pagalam. Ko darīt, ja gribās mājāz zaļumu, ne tikai pēc lielas alkohola lietošanas vai arī zaļš apģērbs nepatīk? Ej pie dāznieka un prasi, kā konkrētā puķe jākopj. Variants ir arī - bija šitāda puķe, nepatika te, iznīka - nozīmē, ka jāliek citur. Jāmaina kaut kas. Jāgriež nost vecās lapas, lapas ar interesatiem plankumiem arī jālikvidē, jo tās ir slimības, un uz augiem nekas labāk neiedarbojas, kā amputācija. Ko es ar to visu gribu pateikt? To ka es nesaprotu, kā puķes, kas ir man mājās ir izdzīvojušas gadiem (arī orhidejas) un vēl aizvien zied.

Berlin, Berlin

Pagājušo nedēļ biju Vācijā tērēt naudu, tāpēc, ka Latvijas veikalos iepērkoties es iztērēšu vairāk naudas nekā Vācijā rēķinot klāt tādu sīkumu kā nakšņošana viesnīcā (3 zvaigznītēm, bet tomēr nav hostelis vai pansija) un lidmašīnas biļetes, diviem cilvēkiem abos virzienos. Protams, lidojot turp un nopērkot vienu kreklu nekas neatmaksāsies, bet ja iegādājas preces daudz lielākos apmēros, tad “ekonomija” ir daudz jūtamāka. Ja zin pareizos veikalus, un kā līdz tiem nokļūt, vai arī zin atlaižu laikus un laicīgi visu rezervē.

Nedaudz vairāk par cenām - tātad - ja iepērkas veikalos kā Mexx, tad cenas patikami pārsteigs, jo tas, kas te ir latos, tur bus eiro, bet tam ir sekundāra nozīme, jo te, salīdzinot ar Vāciju vispār nav nekādas izvēles. Piemēram, izvēloties kostīmu darbam, tu vari izvēlēties, svārkus, garās bikses, kapri bikses, vai bikšusvārkus, kamēr Latvijā labākajā gadījumā būs tikai biskes, varbūt svārki.

Vēl teikšu tā - aizbraukt tur un pabraukāt ar publisko transportu - cik tas ir sakārtots un kārtīgs, praktiski vienmēr laikā, sliktākā gadījumā, 1 - 4 minūtes kavējās (tās četras minūtes bija reģionālajam vilcienam, kas brauca jau ārpus Berlīnes)

Īsi sakot - aizbrauciet un izbaudiet kultūru. Izbaudiet, cik izpalīdzīgi tur ir cilvēki.

One, two, three. Five, six, seven.

Kas tas ir? tas ir ritms, ko cirteiz skaitu līdzi ja ir kāda dziesma pie kuras jādejo un ritms nav tik skaidri un precīzi dzirdams ritms. Nu jau nereti tas redučejas uz vienkāršu dungošanu ritmā vai pat tikai ritma uzsitieni galvā, ko neviens cits neredz un nedzird. Kāpēc tas ir tik svarīgi? Tāpēc, ka tajā pašā laikā man ir jādomā kāda būs nākošā kustība, jādomā un jākontrolē ko es daru šobrīd, kotnrolēju - cik daudz spēka ieliku kustībā. Kāds jautās - kāpēc, priekškam? Atbilde ir pavisam veinkārša - dejojot partnere paļaujas uz tevi, uz tavu vadīšanu un uz ritma izjūtu, jo noteiktos brīžos es uzsāku kustību un tā ilgs noteiktu laiku, tādejādi, tai jānotiek noteiktā ātrumā, kas ir atkarīgs no pašas kustības un dejas tempa. Jo labāk visu nosaukto koordinēsi un kontrolēsi - jo patīkamāk būs tavai deju partenerei un sev pašam. Pavisam īsi tas saucās - baudīt deju. Teiksiet - nav iespējams - es jums oponēšu sakot - un kā vēl ir. Mūsu smadzenes spēj paveikt miljoniem darbibu paralēli, tātad - ja kādu darbību padaram par ierastu, tad tā mums vairs nav speciāli jākontrolē, tā notiek pati no sevis, nav vairs jādomā, kāds solis kur, kurā bridī ko dara rokas, cik daudz spēka pielikt.

Vai tās ir tikai dejas - nē, tāpat ir dzivē - tev skaidri jāzin savas iespējas, jažin, cik daudz laika un spēka veltīsi dažādām nodarbēm, kāds ir mērķis, vai spēsi stigru roku precīzi vadit sevi cauri notikumiem, kas tevi apvij.

Īsi par to visu kopā - skaisti, ar stilu un vienkārši.

Dejas

Nu jau kādu laiku apmeklēju deju nodarbības, un ir viena vienīga lieta kas mani tur pārsteidz, jo vairāk dejojam, jo vairāk sanāk stāvēt - domājat dejas laikā puisis stāv un meitene dejo, nē - puisis stāv, bet meitene, meitenes vienkārši nav. Un tā, no nodarbības uz nodarbību puišu nepaliek ne mazāk, ne vairāk, bet meitenes pazūd. Katru reizi es par to pasmaidu, jo parasti meitenes ir tās, kas sūdzās - viņi nedejo, nenāk uz nodarbībām, nemācās dejot. Tad ko darīt mums, tiem, kas apmeklē nodarbības un vēlas dejot?

Piparkūkas un lietus

Šorīt ejot uz darbu līņāja drēgns lietutiņš, cilvēki savā ierastajā rīta steigā steidzās kur nu kurais. Pēc skata dažs dodas mājup, cits steidzās uz darbu, kāds skolēns nesteidzigā solī dodas uz jau nokavēto pirmo stundu. Bet šodien Staburadzē cepj piparkūkas, un cepj daudz - visa iela smaržo pēc tām. Šī viegli uzmācīgā smarža, kuru parsti var sajust tikai ap Ziemassvētkiem, kad ļaudis mājās cepj piparkūkas, un es tostarp, atgādināja par mierīgo laiku, kas atnāks tikai pēc pāris mēnešiem, cerams, kad nelīs lietus, bet liegas pārslas kritīs zemē, kāds auto nobrauks pa kluso ielu atstādams aiz sevis sliedes pūkainajā paklājā. Eh… Nekā tāda nebūs, jo būs sabērts sāls kaudzēm un uz ielas būs slapjdraņķis un jājēji lamāsies uz to garām braucošo auto, jo tas būs viņus apšļakstījis. Un līs lietus.

Es domāju, ka tas man negaršos

Cik bieži ir nācies dzirdēt šādu frāzi no dažādiem cilvēkiem dažādos brīžos un dažādās situācijās. Tam nav jābut obligāti par ēdienu, tā atbild par visu, es domāju tas man nepatiks, bet kā cilvēks par pateikt, tas patiks vai nē, ja to cilveks nekad nav pamēģinājis, vai arī līdzšinējā pieredze ir ļoti attāla no tā ko viņam piedāvā. Padomājiet, cik reizes paši esiet noraidījuši daudzas un dažādas lietas vai nodarbes no bailēm pamēģināt ko jaunu, nevēlēšanās kaut ko mainīt savā ikdienas rutīnā vai savas nezināšanas dēļ. Varbut tomēr vajag reizi gadā piecelties un izbaudīt kaut ko nebijušu

VW Golf II uzbrūk

Kāds kliedzošs virsraksts, man patīk. Tas ir no tā “stila” rakstiem, kas paziņo precizi, kādas markas kura gada BMW automašīna izraisījusi avāriju. Ir precīzi dati - kura gada, kāds dzinēja tilpums, gandrīz vai servisu vēsture, noskrējies, kamēr par pārējām automašīnām nav nekā, nav arī  norādīts, vai gadījumā abi vaditāji nepārkāpa noteikumus, ir tikai kliedzošs virsraksts, ka rekā BMW uzbrauca kādam mazajam.

Nu tad lūk - trakais atsaldenis ar VW Golf II 1988. gada izlaiduma, rupji pārkāpjot noteikumus un neivērojot ceļa zīmi “dodiet ceļu” (kas arī ir tas ļoti rupjais pārkāpums) ietriecās priekšējā spārna Mazda 626 taksometram, kā rezultātā krustojums ir bloķēts un uz abām ielām satiksme ir apstājusies (protams, atkal viens un tas pats ir pateikts divas reizes, pēc labākajām “Latvijas žurnālistikas” receptēm)

Mīti par automašīnām 2. daļa

Automašīna ABC tērē jūtami mazāk kā automašīna XYZ, neskatoties uz to, ka ABC un XYZ ir vienādi dzinēju tilpumi, apmēram vienāda masa. Skatoties ražotāja datus, tad ABC gaisa pretestības koeficients ir lielāks nekā XYZ, jauda ir vienāda, citi tehniskie rādītāji ir līdzīgi. Papildus ABC apgalvo, ka viņš brauc ātrāk, uzņem ātrumu ātrāk nekā XYZ.

Tad jautājums - kā paliek ar Ņūtona likumiem, kur paliek  vielas nezūdamības likums? Kādas ir tavs domas - dārgais lasitāj, kā tas ir iespējams?

Mīti par automašīnām 1. daļa

Pirmais mīts, uz kuru mani uzvedināja msmarii ir šāds - Es ar XYZ izpogāju ABC. Mīta galvenais nosacījums ir - XYZ ir automašīna ar dzinēja tilpumu zem 2 litri - tuvāk gan 1.5 litru robežai, auto nav nekādu papildaprīkojumu kas uzlabotu gaitas stabilitāti un/vai komfortu, savukārt ABC parasti ir ar lielāku dzinēju, parsti virs 2 litru atzīmes, auto ir atzīts kā sportisks (BMW, Mercedes, Subaru) tiem parasti ir dažādi papildinājumi, kas uzlabo gaitas stabilitāti u.c.

Ko nozimē izpogāt: manā izpratnē (vismaz pilsētas apstākļos) ir kurš pirmaiz aizbrauks no krustojuma sākot kustību, kad iedegas zaļā gaisma un sasniegs 60km/h, kas ir maksimāli pieļaujamais ātrums apdzivotā vietā, paātrināšanās virs šīs atzīmes manās acīs ir kā stulbuma izrādīšana, jo tiek apdraudēti visi apkārtējie un trokšņu līmenis tiek pārsniegts. Protams, abi skrējēji ir saskaņojuši savas darbības un ir informēti par iespējamo skriešanos.

Un tagad galvenais pagalvojums, vai mazta 323 pēdējā izlaiduma spēj izpogāt BMW parketa džipu (liekas runa iet par X5 ar kuru veiksmīgi piedalās parketa sacensībās Lisabona - Dakāra un ir tikuši TOP10). Teikšu tā - tas ir iespējams, jo salīdzinot jaudu uz vienu kilogramu, tad mazda 323 ar 2.0 dzinēju (zinu ka tādas ir, jo pats esmu tādā braucis) un pretī noliekot nīgrāko X5. Ņemot verā, ka X5 nereti ir aprīkoti ar automātisko ātrumkārbu, kamēr mazda ir ar manuālo.

Ja pavisam godīgi, tad šādas skriešanās manī izraisa smaidu, kapēc - tāpēc, cik esmu novērojis, tad parasti tikai viens no vadītājiem piedalās šajā skriešanās sacensībā, un kāpēc man būtu jālec, ja man priekšā ir briva josla bez šķēršļiem? Jeb es esmu izaicinājis blakusstāvošo ar mani skrieties (situācijā ir 3 joslas divās katrā stāv 5 - 6 automašīnas, kamēr malējā joslā 100 metrus aiz luksafora ir šķērslis, manas darbības, nostājos kā pirmais bloķētajā joslā, uzsākam kustibu nedaudz pēc skējēja (bija auto ar automātisko ātrumkārbu) un nedaudz atvelkam - skrējējs aizauļo (piemēram, ford focus max) bet tākā mans pārsvars nav diezko dižs es nemas nemēģinu viņu apskriet, jo man ir tikai 100 metri vai pat mazāk, tāpēc pārkārtojos aiz viņa joslā, jo otrā auto rindā parasti neskrien. Rezultātā, esmu ieguvis to, ka izbraucu no krustojuma kā otrais nevis kā padsmitais vadītājs, priekšā ir satrakojies vaditājs, kas ir izpogājis Subaru ar manāmi sliktāk parīkotu auto un pie nākošajā sarkanā-zāļā, šis atkal lēks, lai svinētu savu uzvaru, un netraucēs man pārvietoties manis izvēlētā ātrumā.

Kopš braucu ar auto esmu tikai vienu reizi sastapis jēdzigu skrējēju, kas izpilda visas manas prasības - sāk pie zaļā, neskrien ātrāk par 60km/h applausi tiek veltīti Honda Civic Type-R  vadītājam, ļoti konsekventi un labi pārslēdz ātrumus, labs paātrinājums, prātīga braukšana.