Puķes

Puķes ir maitas - tās nevar vinekārši augt, tām vajag kaut kādu vidi, vajag lai kāds par tām rūpējas, ja rūpējas par daudz - tās ir pagalam, rūpējas par maz, tās ir pagalam, ja rūpējas nepietiekami, tās nīkuļo, ja puķes mīl, tad esi jocīgs, un vispār latviski nemāki runāt, jo puķes nav dzīvas (vismaz valodnieki tā domā, nu vismaz es domāju ka valodnieki tā domā), tās var tikai patikt. Ja patīk par daudz, un ļauj tām augt tāpat - tās ir pagalam. Ko darīt, ja gribās mājāz zaļumu, ne tikai pēc lielas alkohola lietošanas vai arī zaļš apģērbs nepatīk? Ej pie dāznieka un prasi, kā konkrētā puķe jākopj. Variants ir arī - bija šitāda puķe, nepatika te, iznīka - nozīmē, ka jāliek citur. Jāmaina kaut kas. Jāgriež nost vecās lapas, lapas ar interesatiem plankumiem arī jālikvidē, jo tās ir slimības, un uz augiem nekas labāk neiedarbojas, kā amputācija. Ko es ar to visu gribu pateikt? To ka es nesaprotu, kā puķes, kas ir man mājās ir izdzīvojušas gadiem (arī orhidejas) un vēl aizvien zied.