Laipa

Biju burbuļotu Daugavas peldbaseinā, tas kā jau rakstīju iepriekš, ir ļoti patikams baseins, kas ir tikai 6 metri dziļš, un ir aprīkots ar laipām. Kādā dienā tur ierodoties pajautāju, vai var ielēkt, uz ko man atbildēja, ka protams var, cik reizes gribās. Tā, kā iepriekšējo reizi plunčājoties biju nospraudis mērķi nopeldēt 1 kilometru, tad nolēmu - ja nopeldēšu izvēlēto distanci, tad noteikti ielēkšu, vismaz vienu reizi.

Pēc  40 minūšu burbuļu laišanas biju veicis izvēlēto distnaci, kas mani ļoti iepriecināja, biju saķēris kādu no personāla un dabūjis atļauju ielēkt, sanēmu drosmi (un pēdējos palikušos spēkus) un devos uz laipu, kas ir patuveni 3 metri augsta. Stāvot uz laipas gala un lēnām šūpojoties uz basinu pavērās pavisam cita perspektīva - celiņš pa kuru peldēju, kas likās likās ļoti plats, jāsaka pat ka mizīgs pekšņi kļuva šaurs, basiens, kas likās ļoti liels bija sarucis. Pāris pietupieni, lai palielinātu šūpošanās amplitūdu un es jau krītu lejā - šļakatas, daudz burbuļu un es esmu jau atkal lielajā un dziļajā baseinā, peldu uz virspusi, peldu uz trepītēm rapjos atkal augšā uz laipas…

Nākas secināt - Līvu akvaparks ir atpūtas vieta, kru aizej un izbaudi dažādas ūdens atrakcijas, nesājies kā traks, uzmanies no trakajiem lietuviešiem, kas arī kā nenormāli vēlas iegūt pēc iespējas vairāk par samaksāto naudu, kamēr te, Daugavas peldbaseinā, par daudz mazāku naudu es guvu daudz vairāk patīkamu emociju, daudz īsākā laikā. Gandarijums par nopeldēto distanci (nekad tik daudz nebiju peldējis) un sajutas, kuras guvu lecot no laipas, protams, daži teiks ka Līvos - “Selga dive” ir ļoti līdzigs - es nepiekritīšu - tur nav nekā līdzīga, tās ir pavisam citas sajūtas, pavisam savādāka pieredze.

Skats no alas

Cik daudzi cilvēki izvēlas pamēģināt rakstit blogu, un cik daudzi no tiem turpina to darīt? Cik daudzi to dara sava prieka dēļ, cik, lai parādītu savi apkārtejiem? Kādēļ dažādi cilvēki lasa dažādu cilveku blogus? Kas nosaka, vai viens blogs ir labāks par otru?

Es rakstu sev, savam priekam, nereti gadās, ka nepasaku visu līdz galam, vai arī pasaku kaut ko, kas daudziem liekas tālu no notiekošā, tāpēc saku, rakstu sev, savam priekam, jo jūtos labi, ja citi saprot, vismaz nojauš, kā es domju, saprot, kas man ir svarīgi. Jo ar visiem neparunāsi, visiem nepaskaidrosi, visiem nevarēsi izpatikt.

Reiz mežā dzima eglīte…

Un jums liekas ka tā arī mežā izauga?Protams, nē! Pirms tā paspēja izaugt, kāds to nocirta un ielika burkā uz galda, jo ir taču ziemassvētki. Tā sēžot un domājot, cik daudz dažādas domas, idejas nekad neuzplaukst un neizdīgst līdz galam, kad tās kāds noplūc un noliek kur nonīkt, nokalst un nobeigties. Cik reizes paši esam tie, kas noplūc, kas iznīcina kādu labu domu, ideju tikai pašu slinkuma dēļ.

Tuc, tuc, bum - bum

Radās iespēja paklausīties mūziku, bet nevis tā vienkārši, bet dažādu gadu dažādu mūziku un pavērot, kā mūzikas industrija ir  attīstījusies. Interesanti bija vērot, kā mainās valdošie mūzikas stili, ka rokenrolu nomaina pops, un kā popu nomain DnB vai kā tas mūzikas stils sacuās, kas tagad valda, kaut kas starp drum and base un hip-hop. Kā pavidam paradās kāds mūzikas spīdeklis, kas savā stilā dzied, spēlē un tiešām ir ko klausīties. Piemēram, reps un hip-hops pirmsākumos bija kaut kas ļoti rets, ko atļāvās mēģināt tikai retais, tagad uz katra stūra. Interesanti bija arī paklausīties, kā dažādi mūziķi seko līdzi laikam un maina savu dziedāšanas stilu, bet tomēr mēģina saglabāt to savējo, to odziņu, kas bija sākumā. Interesanti pavērot, kā dažādi mūziķi kooperējas savā starpā, kā tas ir mainījies cauri gadiem, jo agrāk - bija grupa, tad mūziķi izauga un sāka solo karjeru, kas parasti bija ļoti veiksmīgi, piemēram, Stings, tikai daži spēja sākt karjeru solo un noturēt to. tad tagad, visi sāk karjeru solo, bet tad kad beidzas tā dzirksts, tad sākas tas un tas feat. to un shito un vēl to, un beigās ir kaut kāds “šurumburums”, kurā nav nekā individuāla.

Interesanti bija arī ievērot, ka melodiju nomaina BUM BUM BUM, un jo skaļāks BUM, jo labāk, jo mazāk paliek melodijas, jo labāk. Ko ar šo visu es gribēju pateikt - attīstiet dzirdi, klausieties mūziku, nevis kārtējo savārsmojumu.

Hlors, ūdens un peldbseins

Ar Ausaini aizdevāmies uz daugavas sporta nama pedbaseinu, ja apmeklē vienreiz, tad viena tāda 45 minūš burbuļu laišana maksā 4 lati, apkalpojošais personāls ir ļoti atsaucīgs un saprotošs, paskaidro visu, ja uzdod kādu jautājumu, ja izskaties apjucis, tad mēģina palīdzēd dodot dažādus norādījumus kā rīkoties šajā situācijā, bet tā vai tā, ja esi ar degunu mākoņos un domā - ha, esmu bijis/bijusi vairākos baiseinos, gan jau tikšu galā, tomēr labāk ir pajautāt.
Tātad, līdzi noteikti jābūt maisiņam, kurā ielikt ielas apavus un maisiņā - čībām, kurās staigāt, kad ielas apavi kopā ar virsjaku vientuļi karāsies ģērbtuvē. Protams, tas ir sporta peldēšanas baseins un jums to noteikti atgādinās, tāpēc noteikti vajag mici , sauktu arī par peldcepuri, un es ieteiktu arī acenes, ko uzmaukt kamēr nododies slapināšanas procedūrai pašā baseinā, savādāk var tikt pie saraudātām, sarkanām acīm no peldēšanas vien. Hlora tur nebija pārāk daudz, diemžēl maz arī ne, nu tā pavidam, Ogres baseinā ir nedaudz mazāk, Ziepniekkalna  baseinā ir divreiz vairāk un Ķīpsalas hlorā arī ir nedaudz ūdens, tieši tik daudz, lai paliktu slapš.Nu labi, atpakaļ pie lietas, tātad, ejam iekšā un sakam ka vienu reizīti, paprovēt, jūs aizsūtīs pie medicīnas darbinieka (neesmu pārliecināts par vinā kvalivikāciju, tāpēc neminēšu), kas pārbaudīs jūsu ķepiņas (vai nav sēnīte vai citas “zarazas”) pasākums ir bezmaksas, un ja viss kārtībā rezultātā iegūstat lapiņu ar zīmodziņu un datumu, ka viss ir kārtībā, tad var doies pie kases un samaksāt par apmeklējumu, tad vīrietes vienā baseina pusē un sievieši otrā ir ģērbtuves, kur uzģērbjam pieguļošas peldbikses/peldkostīmu, ar šortiem cauri netiksiet, tad paņemam švammi, ziepes, brillītes, cepurīti un dvielīti un čībās šļūcam pa gaiteni sekojot norādēm “uz lielo baseinu”. Pirms baseina ir dušas, kur jāsadušojas, kad tas ir izdarīts dodamies cauri dušām basienā, kur uz maliņas noliekam švammi, ziepes un dvielīti, atstājam turpat maliņā čības skapītī pakarinam atslēdziņu no ģērbtuves skapīša, jo tās gumijas kurās tās atslēgas karājās neesot visai izturīgas un baseins ir tikai 6 metri dziļš.  Un tad sākas 45 minūšu pelde - ja nepeldi, tad ir vēsi, ja peldi, tad ir sajūta ka tūdaļ noslīksi, jo nostāties var tikai vienā peldbaseina pusē, kur jau tāpat sākas slīpums uz leju, pa kuru var jauki noslīdēt.
Rezumējums:
 1) līdzi ņemam normālas peldbiskses, obligāti, tādas pieguļošas, lai sievietes tur varētu apkatīt jūsu dibenu, vēl obligātu lietu sarakstā ir cepurīte, kaut kas ar ko nomazgāties dušās, čības un dvielis, ļoti iesaku peldbrilles;
2)  būsiet laipni, jums arī atbildēs ar laipnību;
3) jūties apmaldījies, nekautrējies un pajautā.
Ja jautāsiet, vai es tur kādreiz vēl iešu, tad noteikti atbildēšu - jā, noteikti!  

Jūra

Svētdienas rītā nolēmam doties uz Jūrmalu uz līci. Pasaigājām pa mitro pludmali,, tiekai pašā malā pie krūmājiem vēl nedaudz bija paslēpušās sausās smiltiņas, kur aiz kāda cera kāds vēls sauļotājs ķēra pēdējos saules starus +14 celsija grādos, pa jūru viens trakais vizinājās ar pūķi, ka viņi paši moderni saka, ar “kaitu”, nedaudz velāk diena uzsila un bija pat visi 17 grādi, bet tā vai tā, gar krastu pūta dzestrs vējš, un vienīgais glābiņš bija ādas jaka ar paceltu apkakli, bet tā vai tā tas salīda visās maliņās un atgādināja par savu esamību.Oktobrī arī būs jasameklē kāda diena, kas liksies kā piemērota pastagai gar jūru.

Latvijas Pasts - ar pilnīgu bezatbildību par uzticēto

Vēl aizvien A/S Latvijas Pasts nevieš manī uzticību, jo nupat, t.i. trešdienā, kas ir 5. septembris saņēmu uzaicinājumu ierasties pasta nodaļā pēc paciņas, kuru man vajadzēja saņemt 08.08.2007, un arī atgādinājuma lapiņu, ka tomēr ir jāierodās pēc paciņas, kuru vajadzēja saņem pēc nedēļas, kad vajadzēja saņemt pirmo paziņojumu. Labi vismaz ka izdomāju pats ieiet pastā un painteresēties, par to, vai tā paciņa nav atnākusi - kā smejies bija - bija arī jāsamaksā 50 santīmi par glabāšanu, jo atbildīgais pasts nebija spējis mani informēt par paciņas piegādāšanu.Rodās sajūta, ka dzīvoju kaut kādā banānu repulbikā vai idiotu zemē. Laikam jānovelk tās rozā brilles un jāpaskatās uz šo sūdu bedri.”Latijas pasts - ar atbildību par uzticēto” - tagad šis sauklis liekās kā karikatūra, ja paskātās, kā patiesībā viņi strādā. Itkā no pagājuša gadsimta sākuma būtu izlīduši. Skumji.

Skovšs

Kāds izslēdza vasaru un ieslēdza slapju, drēgnu un nepatīkamu rudeni. Rezultāts? Man vairs nav nekādas patikas brauktāt apkārt ar velosiēdu vai arī nesa’ties ar skritļslidām pa mežaparku, tā vietā nāk visādas aktīvas nodarbes iekštelpās, pemēram, skvošs.Šobrīd kamēr Jocker klubā remontējas cenas ir ļoti pat pieņemamas - viena stunda kortu 6 lati, cenā ir dvieļi duša un sauna. Protams, cenas paliek augstākas, ja vajag raketītes un bumbiņu, bet tākā man ir gan raketītes gan bumbiņa, tad tās nu bija vienīgās izmaksas man un sieviņai nodoties šai azartiskajai spēlei.Tikai viens mīnuss, ja neesi radis šādai slodzei, tad nakošajā dienā šī vinea stunda liek par sevi manīt, un ja esi bijis augstprātīgs, un neesi kārtīgi iesildījies un staipījies pēc spēles, šī viena stunda liek sevi manīt vēl sāpīgāk.Otra lieta ar ko man ļoti patiktu nodarboties ir peldēšana, ko arī esmu nolēmis darīt. Kad? Kad sanāks… kad peldbikses atradīšu.Nu, tā vai tā - iesaku pamēģināt pdzenāt bumbiņu skvoša kortos.