Do, re, mi mūzika

Latvijas mūzikas industrija ir novedusi mani tādā jocīgā nesapratnē – ko viņi grim no mums – patērētājiem? Lai Lativjas maksimāli iespējamais 2.4 miljonu tirgus pardarītu visus mūziķus stāvus bagātus? Lai visi latvijā maksā vis visādos veidos tikai mūsu dārgajiem mūziķiem, kuriem daļai nav pat muzikālās izglītības un patīsībā ir sākuši dziedāt tikai pāris gadus atpakaļ? Lai viņi mani varētu apvainot saucot par zagli (mūzikas piratizēšana) un pēc tam no viņiem kaut ko pirkt? Kā tad paliek ar vainas prezumcija – nevainīgs, kamēr nav pierādīts pretējais? Bet nē šajā banānu republikā cilvēka tiesību ievērošana ir pilnīgi kaķim zem astes – un mēs tagad maksājam datu nesēja nodokli – par to ka mēs piratizējam, tātad viņi piekrīt, ka mēs maksājam datu nesēja nodokli un rakstam dskos ko gribam. Muļķīgi… vismaz  manā skatījumā. Tagad par “ūbervietni” doremi – lapas apakšā ir rakstīts – ar AKKA/LAA atļauju – tādēļ vien es no turienes neko nepirkšu, jo sevi apkrāpt divreiz neļaušu – un lai mūsu dārgie mūziķi izdomā, ko tad viņi grib. Vēl viens interesants jautājums, cik AKKA/LAA ir samaksājusi ārzemju autoriem kā Madonna, REM par mūzikas pirātismu Latvijā, jo arī viņu mūzika nešaubīgi tiek piratizēta un, protams, arī viņai ir jāsaņem atlīdzība par to. Varbūt kāds man var paskaidrot, savādāk jūtos visu pārpratis.