Spamassassin gone mad?

Well, no, custom rules that are added from some rule-set just gone bad why? Simple, rule named FH_DATE_PAST_20XX just do not cut it for year 2010 emails, as result 3,19 is added to spam score, hence, nearly all e-mails are marked as spam, or worse, as high ranking spam. And we all know what we usually do with spam with high marks. Just removing that (or giving different score) will solve the problem. But simple ruleset upgrade will help too.

You and your privacy

From time to time i stumble upon women who are very secretive about their age weight etc. some are not, but most are, thus, women are secretive about personal information, and wont tell you any of that if asked directly, but if you follow what they are saying, making notes, writing in blog then you can came up with pearls where they themselves put that information up, but in a very unsuspecting way, without noticing what they just did. I am writing this because i was reading blog of a lady i do not  know anything about but that she is good at planning look&feel and i value her opinion, and the she thinks – how long it will take for her to drink herself if she was a dried tea leaves. And here it goes – 53kg of tea she will drink in 10,9 years. Well at least i read it this way: wondering how long it will take me to drink 53 kg of tea. Obviously she made it a bit longer and made blog post out of it. Maybe that is the reason i write rarely in here. Maybe this is the reason i am where i am and not somewhere else where i am not but would like to be.

Privacy – it is very slippery, because from time to time you just reveal things you might not want to. And that is not just about women it is about all who area secretive about something and are able to communicate. And it is not just about “top secret” secrets like weight, but same way a lot of information can be revealed just by asking right questions and approximating the answers you get. New products, policy changes of big enterprise and security goes as if never existed.

Post i am talking about is here:  http://www.obso1337.org/2009/how-much-tea/

The Internet

Ļoti bieži dažādās CSI-FI filmās un dažādos attēojumos internets tiek attēlots kā vide, kurā kaut kas dzīvo, uztrās, vide, kas attīstās Apmēram, kā pasakās apraksta kādu eksotisku, vēl nekad neredzētu, pasauli. Nereti stastopams pat mīts – ka tur mīt kāds saprāts.

Es domāju, ka internets nav dzīvs, to nevar salīdzināt ar organismu vai jebko dzīvu, tie ir vadi un precīzi kalibrēti elektriskie signāli, serveri, kas sakrauti kaudzēs stāv tiem piemērotās un ne tik  piemērotās telpās un cilvēki, kas pieskata, lai tie turpinātu funkcionēt, sūtīt un sagabāt šos signālus.

Un šī spārnotā frāze “Es tagad esmu internetā!” liekās tik amizanta un bezjēdzīga. Internets ir digitāls ar kvadrātainiem signāliem. Mēs, pasaule kurā dzivojam ir analoga. Ierīces, kas strādā izmantojot digitālos datus rada analoguma ilūziju

Kāds ir tavs hobijs?

Nakts, pūš stiprs “parastais” Latvijas vējš (tas kas pūš no ziemeļ-rietumiem), sejā sitas slapjā sniega paliekas, klusām traucos pa tumšu sānielu gar kuras malām stiepjās nomelnējuši betona žogi pār kuriem ka drūmi rēgi uz mani nolūkojas pamesto rūpnīcu stāvi, tālumā var dzirdēt kravas vilciena dimdoņu, kas ar vēja brāzmām paliek skaļākas, bet tad akal pieklust, lai agrieztos nākošajā brāzmā, kas iemet sejā vēl sauju ar slapjām pārslām. Raugoties debesīs domāju – ir tacu mīnusi, kāpēc tas slapjais draņķis gāžas lejā, vismaz sajūta ir ka ir mīnusi.

Pēc dažām minūtēm jau redzu savu nolūkoto vietu, kur varetu pievarēt melno stāvu, kas jau kādu bridi stiepās man blakām, padrupusi, nobružāta un apkrāsota ar kaut ko, kas kādam laikam ir atgādinājis grafiti, kādam, kam patīk sevi uzskatīt par mākslinieku. Beidzot esmu klāt, jāsāk kāpt nelielā pīlādzi, kas izstīdzējis aug blakām betona sētai. Cimdus negribās vilkt nost, jo koks arī ir saķepis ar vēja nesto, slapjo, sazin’ ko, tomēr novelku cimdus, nopurinu sniega paliekas uz sabāžu tos kabātās. Sals iekožas pirkstos tiklīdz esmu satvēris pīlādža zarus un rāpjos kokā lai varētu sasniegt drūmās sētas virspusi un beigās tikt uz tās, kur vēl pāris gadus atpakaļ gozējās sarūsējusi dzeloņdrāts, kas kā ezis uz visām pusēm spīlēja savas adatas, bet tagad tā ir prom un netraucē man nostāties uz sētas. Ilgi gan es te neuzkavēšos – vējš pieņemās spēkā un sniegs vēl aizvien tā arī nav līdz galam sasalis – nolecu lejā.

Steidzīgiem soļiem apstaigāju teritoriju meģinādams sasildīt rokas, kas vēlaiziven ir nosalušas. ieskatoties iekšā rūpnīcas vrakā tas nevieš lielu uzticību un nolemju rāpties uz jumta pa ārpusi. Pēc piecu minūšu skraidelēšanas pa teritoriju esmu pārliecinājies, ka ūdens necaurlaidīgo zābaku izvele ir bijusi pareiza, jo ne vienu reizi vien pamanījos ielūzt kādā nepārāk aizsalušā bedrē, kedas ar kurām būtu daudz vieglāk kāpt, jau sen būtu piesmēkis un nu jau būtu lāsteka, gribētos mājās, siltumā zem segas ar kastu tēju rokās. Beidzot mani meklējumi attaisnojas, un kādā no nostūriem atrodu ugunsdzēsēju kāpnes, kas, iespējams, varētu nogādāt uz augstākās ēkas jumta šajā teritorijā. Neliels ieskŗejiens, atspēriens pret padrupušajiem ķieģeļiem un es ieķeros parūsējušajās kāpnēs, kas sajusdamas mani skaļi ievaidas, it kā brīdinādamas – šoreiz izturēju, nākošās reizes iespējams nebūs. Cimdi rokās, nesalst. Sāku uzmanīgi rāpties augšup pa kāpnēm, kas vēlaizvien izrāda nepatiku pret mani, tomēr veiksmīgi sasniedzu jumtu, kas izskatās nekad nav bijis pabeigts, pat tad kad šī rūpnīca vēl strādāja padomju laikos. Jumtam pa vidu ir neliels tornītis, ko biju noskatījis no attāluma kā manu mērķi, tagad tas izkatās daudz augstāks, nesaniedzamāks. Pielādēju kabatas lukturīti un lenām lavos tornīša virzienā pārbaudīdams katru soli, paldies Dievam, paneļi jumtā vēl nav sadalījušies un manu svaru iztur bez ierunām. Esmu tornītī. Esmu sasniedzis mērķi, šoreiz tas nebija grūti, šoreiz vairāk traucēja tas sniegs, ne-sniegs, ko vējs bāza sejā, degunā, acīs un ausīs.

Izvelku Lango sviestmaizi ar lasi no mugursomas un notiesāju to, neteikšu ka tā man kā īpaši garšo, bet pirmajā kāpšanas reizē, tāda bija man līdzi, un visos kāpienos pirms šī. Te, tā sviestmaize garšo nesalīdzināmi labāk. Tagad ceļš mājup.

Mans hobijs? Apēst sviestmaizi celtņu vrakos, naktī, kad to pats vismazāk gaidi.

Iedvesmojos no kāda bloga (http://blog.sapnis.com/2009/01/12/un-kads-ir-tavs-hobijs/)

Un nē, nepārlasīju.

Vista beta 3 a.k.a. Windows 7 beta1

Pavisam nesen Microsoft paziņoja par jauna windows nākšanu šajā pasaulē, kas, protams, vienmēr ir patīkams notikums, jo parādās jaunas iespējas, un jauni veidi kā darīt vecās lietas efektīvāk, citreiz gan nedaudz samudžināti, bet pārsvarā, tas tikai pieraduma spēks.

Iepazistieties, Windows Vista beta3, plašakām tautas massām pazīstams arī kā Windows 7, kad iznāks stabila versija. Te nu redzam, Microsfot korporācija saglabā tradīciju un izmanto jau tik pierasto – programmai vārds, kad tā ir izstrādes stadijā, bet pēc nākšanas pasaulē paliek vien cipariņš, kas īsti nevienam neko neizsaka.

Kāpēc es rakstu tā kā rakstu? Tāpēc ka pirms Vistas (tas kas windows) iznākšanas “Supermīkstie” tā kārtigi “nozīmējās” kas jauns būs un beigās bija UAC, bet tagad izskatās ka tomēr kaut kādi uzlabojumi būs, nevis kā kārtigā beta versijā gānīsies pa visu ekrānu un noēdīs visus iespējamos resursus.

Un vēl – varbut Mikrosoft varētu vienkārši iet Apple ceļu paņemot BDS kā pamatu un uz tā uzbūvējot savu Microsoft WidnowsBSD? Jo cik šobrīd redzu – tas vienkārši kopē no MacOS X dažādas iespējas. Tikai kad paradīsies Mikrosoft Spaces?

Top Gear Taizemē

Pēdējā Top Gear raidījumā (28.12.2008) parādīja ceļošanu pa Taizemi nedaudz savādākā veidā, kā to parasti parāda citur.  Parāda savādāku ceļošanas un iespaidu iegūšanas veidu. Protams, tie kas zin, kas tas par raidījumu un ir pieraduši pie jociņiem un raidījuma vadītāju stīvēšanās – tas nebus nekas jauns, varētu pat teikt, būs kā ierasts. Iesaku noskatīties.

Par komentētājiem – priekā

Pārlasot N&N blogu radās doma kaut ko atbildēt – atbilde sanāca par garu.

rekur saite uz pašu rakstu:

http://blog.sapnis.com/2008/12/23/bloga-komentari-pec-8-ball-principa/

Cilvēkus uz zemeslodes var sadalīt vairakās grupās, neapgalvoshu, ka tās ir vienīgās, protams, var arī nedalīt:
1) cilvēki, kas nemaz nemāk lasīt, attiecīgi arī rakstīt nemāk – šī grupa tevi satrauc vizmazāk, jo tie nedz lasa, nedz komentē
2a) cilvēki, kas lasa, bet nesaprot, ko izlasa, jo nemāk valodu kādā tu raksti – parasti šie arī nekomentē
2b) cilvēki, kas lasa, bet nesaprot, ko izlasa, jo, jo nezinu kādēļ. un tad arī ieraksta to ko saprata, kas nav saistīts ar tēmu
3) cilvēki, kas izlasa, saprot, bet domā par kaut ko citu un tad ari iekomentē ko citu par ko domā – šie arī tevi satrauc
4) cilvēki, kas izlasa, saprot, un komentē kā nākas – šīs grupas pārstāvji tad arī tevi interesē
5) cilvēki, kas izlasa rakstu, pieņem tavas domas par savējām un stavot un krītot aizstāv autora viedokli – šī grupa, lai cik glaimojoša, tomēr nevajadzētu tevi interesēt
6) cilvēki, kas, nezināmu iemeslu dēļ, vienkārši gānās kur pagadās – bez komentāra

Sanāca sadalījums 6 grupās, attiecīgi 36% komentāru vajadzētu būt pa tēmai un kaut cik jēdzigiem. Zemā aliterācijas līmeņa dēļ to ciparu vēl var palielināt līdz kādiem 50% – un rezultāts – nu tā apmēram ir – 50% normālu (kaut cik, jo ieskaitam arī “līdējus”) komentāru.

The Day When the Earth Stood Still

Šis ir “remake” filmai, kas tika uzņemta 1958. gadā, vismaz, ļoti daudz cilvēki tā domā, ļoti daudzi no tiem, iet uz kino vai iegādājas šo filmu, tādēļ, ka domā ka šī ir vecā filma “jaunās skaņās” – teikšu vienkārši – tā tas nav, vismaz cik es redzēju un domāju. Vai es biju vīlies? Nē, tāpēc ka es negaidīju, ka tā būs tā pati filma, vai tie paši notikumi. IMDB lapā kā kļūda ir menēts – Tēls A to nekad nesaka tēlam B, bet te, tas tā ir, lai gan oriģināli vajadzētu būt ka tēls C to frāzi saka tēlam B.

Filma ir dīvaina, un tā godam ir nopelnījusi zemo vērtējumu, bet ne tādēļ, ka “remake” ir tālu no patiesības, nē, bet tādēļ, ka filma ir nedzaudz saraustīta, laika ritums ir tāds ka tā īsti nav.

Tātad – ejot uz šo filmu ir jāiet kā uz jaunu filmu, jo ar 1958 gada filmu sakrīt tikai nosaukums, tēlu vārdi un vēl daži nenozīmīgi sīkumi.

Man patika skatīties, jo esmu sci-fi fans, bet ne tikai tādēļ. Tādēļ, ka filma parādīja problēmas kas skar visu pasauli, kam nav nekāda sakara ar atomierčiem, bet ir saistīts ar mums visiem, par attiecībām mūsu starpā.

Senie romieši jau rakstīja – homo hominus lupus est. ir pagājuši 1500 gadi un nekas nav mainījies, diemžēl, arī nav zināms, vai mainīsies.

mac vs. pc? Vai tiešām?

Pazistamu civēku vidū ir sākusies diskusija – mac vs. pc. Lasot šīs domas radās pāris “blakus” domas, kuras gan kā komentāru nevarētu rakstīt, un beigās to domu saradās tik daudz, ka es arī iesāku rakstīt par to pašu tēmu.

Lūk arī pats raksts.

Atklāšu, ka lieki ir salīdzināt mac pret pc nevar, jo mac ir mac dzelzis + mac os, kas jau vairākus gadus ir IBM AT compatible un mac OS, ko tad cilvēki arī salīdzina ar IBM AT compatible + Logi, supermīkstie. Kā rezultātā – neredzu jēgu krānu staipīšanai, jo dzelzis apakšā ir viens un tas pats, tikai izmanto dažādas idejas lietotāja saskarnē, OS pamatos. Logi ir logi, visiem pazīstami visiem zināmi, Mac OS kopš 10. versijas ir BSD atvasinājums. Attiecīgi visu var darīt mac lietotājam pierastā veidā, kur neko nevar pielikt, neko nevar noņemt (varbūt vienīgi daudzo valodu atbalstu, kas nav vajadzīgs pēc noklusētās valodas izvēles) vai arī BSD stilā, kur visu var noņemt uz pielikt pēc sirds patikas, arhitektūra un idejas nemainās, vienīgais kas ir uzkabināts ir veiksmīga saskarne, kas kā slēgts un komerciāls produkts ir nopulēts līdz… līdz neredzi lielas atšķirības ar ierppiekšejo mac os, ja nu vienīgi ir parādījušās jaunas īpašības.

Ko es ar to visu gribu teikt? Jūs salīdzinat OS, nevis dzelzi, salīdzinat sistēmas arhitekta idejas un domu gājienu, kas tika izdarīts ļoti sen atpakaļ (13 – 15 gadi) kad “Āboli” karoja ar “Supermīksajiem” un tiesas dokumentu rindiņas/dienā parsniedza uzrakstītās koda rindiņas/dienā.

Kāds sakars ar gejiem, kāds sakars ar progresīviem cilvēkiem? Manā skatījumā – nekāds. Tas viss ir reklāma. Vieni sola, otri sola. Vienu pamēģini – patīk – turpināsi pirkt, turpināsi lietot, nepatīk, skatisies kur ir problēma. Varbut tas dārgākais būs kvalitatīvāks. Ja nē, tad otru tādu taču neiegādāsies.

Sērkociņi

Sēdēju un domāju – kas ir laba izklaide, labs atpūtas veids? Iet, skriet, lēkt un ieplikšķēt? Pielieties līdz malai ka sāk tecēt ārā un ārsts smaidot saka, ka jūsu alkoholā tomēr atradām asinis? Pasēdēt vai pastāvēt un paklausities lielā barā mūziku, ja paveicas, labu, ja ne, tad iet mājās? Vai arī, laba izklaide būs, sērkociņi?

Nu labi, labi, ja jau cilvēkiem tik ļoti trūkst laika, tad kāpēc ir tik daudz laika kavēļu? Vai trūkst laika, laika kavēkļiem, bet tad priekš kam tik daudz laika kavēkļu?

Un tas viss tikai kā rezultāts pārdomām, kad kāds cilvēks man atstāstīja kādas filmas sižetu, par ko mans rezumējums bija – O, izniekoji divas stundas sava laika!